Muitas Procedūru Veidi

Ja persona vēlas piemērot precēm konkrētu muitas procedūru, par to ir jāpaziņo muitas deklarācijā. Šis dokuments var būt standarta deklarācija (elektroniskā formā), deklarācija vienkāršotā formā, deklarētāja reģistrā veikts ieraksts, deklarācija mutiskā veidā vai darbība, ko uzskata par muitas deklarāciju. Personai ir iespējams izvēlēties no dažādām muitas procedūrām.

Muitas procedūru veidi

Kad precei ir nepieciešams piemērot noteiktu muitas procedūru, par to ir jāinformē, iesniedzot muitas deklarāciju, kā jau minējām iepriekš. Muitas procedūras iedalās sekojošos veidos:

• Laišana brīvā apgrozībā.

Šī muitas procedūra ietver atļaujas piešķiršanu Eiropas Savienībā ievestajām precēm no ārzemēm saņemt statusu kā Savienības precēm. Šīs procedūras laikā tiek iekasēts ne tikai ievedmuitas nodoklis, bet arī citi maksājumi, pēc vajadzības, piemēram, PVN vai akcīzes nodoklis. Tāpat var tik piemēroti aizliegumi vai ierobežojumi, tajā skaitā, izsniegta licence vai atļauja. Ja nepieciešams, procedūra ietver arī dažādu formalitāšu īstenošanu, piemēram, sanitārās vai pārtikas nekaitīguma kontroles. Īstenojot muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā, tiek sniegta iespēja brīvi rīkoties ar precēm, kas ievestas no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES).

Šī muitas procedūra attiecas uz situācijām, kad tiek piešķirta atļauja izvest konkrētas preces ārpus Eiropas Savienības teritorijas. Parasti procedūras ietvaros muitas iestādē, kurā uzņēmējs ir piereģistrēts, veikta preču iekraušana vai iepakošana, ir nepieciešams iesniegt muitas deklarāciju. Pēc tam, kad tas izdarīts, par eksportu atbildīgā muita elektroniskā veidā nosūta izvešanas muitai visu vajadzīgo informāciju.

Izteikti svarīga eksporta procedūra ir, izvedot preces uz teritorijām, kurās spēkā ir īpašais nodokļu režīms. Šādas teritorijas ir, piemēram, Ālandu un Kanāriju salas, Francijas aizjūras departamenti, Atosa kalns, Normandijas salas. Tās preces, kuras ir paredzēts izvest no Eiropas Savienības, tiek pakļautas muitas uzraudzības procesam, kā arī vajadzības gadījumā muita drīkst veikt to kontroli. Svarīgi ir tas, ka precēm izvešanas brīdī ir jābūt tieši tādā pašā stāvoklī, kādā tās bija, kad tika iesniegts un pieņemts muitas deklarācijas dokuments.

• Īpašas muitas procedūras – tranzīts (ārējais vai iekšējais).

Šīs procedūras ietvaros tiek izsniegta atļauja pārvietot no ārzemēm ievestas preces Eiropas Savienības teritorijā. To parasti uzskata par ārējo tranzītu. Savukārt iekšējo tranzītu raksturo process, kad tiek atļauts ES preces pārvietot pa Savienības teritoriju, šķērsojot trešo valsti. To, kā tiek piemērota tranzīta muitas procedūra, nosaka Eiropas Savienības Komisijas Nodokļu un muitas savienības ģenerāldoktorāts, kas šo informāciju apkopojis rokasgrāmatā. Šim dokumentam nav juridiski saistošs raksturs, tomēr tas kalpo kā noderīgs informatīvs materiāls.

• Īpašas muitas procedūras – pagaidu ievešana.

Tās ietvaros tiek veikta preču ievešana Eiropas Savienības teritorijā, kā arī sniegta atļauja šīs preces uz laiku izmantot. Tas attiecas uz precēm, kas ievestas ES no ārpussavienības valstīm un paredzēta to izvešana atpakaļ tādā paša veidā, izņemot nolietojumu, kas var rasties izmantošanas laikā. Šīs preces var būt pilnībā vai daļēji atbrīvotas no dažādiem nodokļu maksājumiem un tirdzniecības politikas pasākumiem.

• Īpašas muitas procedūras – ievešana pārstrādei.

Procedūras, kas ļauj ES teritorijā no ārpussavienības valstīm ievestās preces pārstrādāt un arī izvest ārpus ES. Arī šajā gadījumā netiek piemērots ievedmuitas nodoklis, citi maksājumi, kā arī tirdzniecības politikas pasākumi.

• Īpašas muitas procedūras – izvešana pārstrādei.

Saskaņā ar šo procedūru, Savienības preces drīkst uz laiku izvest no ES teritorijas, lai tās pārstrādātu un tā rezultātā radītos produktus izlaistu brīvā apgrozībā. Var tikt piešķirts pilns vai daļējs atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem.

• Īpašas muitas procedūras – uzglabāšana brīvajā zonā.

Brīvā zona izveidota, lai veicinātu Latvijas dalību starptautiskās tirdzniecības nozarē un veicinātu ražošanu, kā arī radītu jaunas darba vietas. Ja preces tiek uzglabātas brīvajā zonā, nav nepieciešams iesniegt muitas deklarāciju, kā arī nevajag izmantot galvojumu. ES preces brīvajā zonā drīkst ne tikai ievest, bet arī izmantot, pārstrādāt, patērēt, uzglabāt un pārvietot.

• Īpašas muitas procedūras – uzglabāšana

Šīs procedūras ietvaros tiek piešķirta atļauja no ārpussavienības valstīm ES ievestās preces uzglabāt muitas noliktavā, kas ir muitas kontrolē. Muitas noliktavā iespējams uzglabāt, piemēram, ārpussavienības preces, un tām nebūs piemērots ievedmuitas nodoklis, PVN un citi maksājumi, kā arī tirdzniecības politikas pasākumi – licences vai kvotas.

Tāpat muitas noliktavā var tikt uzglabātas arī Savienības preces, ar noteikumu, ka šai darbībai ir ekonomiska rakstura nepieciešamība un muitas uzraudzība netiek ietekmēta negatīvā veidā.

Muitas noliktavas var būt gan publiskas, gan privātas. Publiska noliktava ir telpa vai teritorija, kurā preces var novietot jebkura persona. Šajā gadījumā tiek piemērota muitas noliktavas procedūra. Savukārt privāta muitas noliktava ir telpa vai teritorija, kurā preces atļauts novietot tikai muitas noliktavas turētājam. Šajā gadījumā muitas procedūras izmantotājs un muitas noliktavas atļaujas turētājs ir viens un tas pats cilvēks.